Irina Lando Maskavā sniedza interviju radio. Liels paldies vadītājai Marijai par doto iespēju!
Intervijas gaitā mēs paspējām apspriest daudzas ļoti interesantas tēmas.
Piemēram, par funkcionālo analfabētismu. Eiropā šī tēma kļūst arvien populārāka, un arvien vairāk zinātnieku prāti meklē šīs problēmas risinājumu.
Tādejādi, piemēram, Oksfordā notika zinātniska konference, veltīta tam, kā iemācīt pieaugušos labāk saprast sarežģītus tekstus un labāk uztvert teksta informāciju. Arvien lielāks skaits pieaugušo, kas pazīst burtus un prot lasīt, nesaprot izlasītā jēgu vai izjūt teksta uztveres grūtības.
Apspriedām, kāpēc mūsdienu bērni nemīl lasīt mācību grāmatas, un ko darīt, ja bērns lieliski mācījās deviņu gadu vecumā, bet pēc tam strauji pazaudēja interesi par mācībām, un sāka runāt, ka viņam tas nav interesanti. Šim procesam ir fizioloģisks izskaidrojums: līdz deviņiem gadiem bērnam visbiežāk beidz veidoties galvas smadzeņu pieres daivas, kas atbild par uzmanību. Ja līdz šim brīdim bērns nav iemācījies mācīties, iegaumēt, uztvert teksta, tad tas, kas padevās viegli un sanāca pats no sevis, aiziet. Jāapgūst jaunas pieejas izglītošanai, bet bērni mēģina izmantot vecās metodes. Efektu, kā tas bija agrāk, kamēr galvas smadzeņu pieres daivas nebija izveidojušās, tas nedod, un izglītojamais zaudē interesi par mācībām.
Turklāt daudzi izglītojamie vispār never vaļā mācību grāmatas, apgalvojot, ka mācīties ir garlaicīgi. Runa ir par to, ka daudzi izglītojamie, pat neatverot mācību grāmatu, uzreiz saka, ka viņiem nav interesanti. Bet, lai kļūtu interesanti, vismaz jāpiespiež sev izprast materiālu.
Ja runa ir par to, lai ieinteresētu par lasīšanu un attīstītu mīlestību pret lasīšanu pirmsskolas vecuma bērniem, vecākiem ir vērts pašiem lasīt skaļi bērniem pēc iespējas vairāk grāmatas. Interesanti, no kāda vecuma ir vērts pirmsskolniekus ieinteresēt par lasīšanu.
Piemēram, lai mazuļiem tiktu nostiprināta izjūta, ka lasīt ir interesanti, vecāki var bērnam lasīt pasakas no trīs – četriem gadiem pēc iespējas biežāk, izvēloties grāmatas ar attēliem, Bērniem šajā vecumā vēl nav labi attīstīta vizuālā virkne un tēlainā domāšana, tāpēc bērniem tik ļoti patīk aplūkot attēlus grāmatās.
Iztēlojieties, ka bērns grib iemācīties dziesmu:
„У леса на опушке жила Зима в избушке.
Она снежки солила в березовой кадушке,
Она сучила пряжу, она ткала холсты,
Ковала ледяные да над реками мосты.”
Kā jūs domājat, cik vārdi paliks neskaidri trīs vai četrus gadus vecām bērnam? Ja bērns var iztēloties sev ainu, ko apraksta dzejoļa autors, viņam nāksies iekalt informāciju, jo ir ļoti daudz nepazīstamu vārdu. Sanāk, ka nepietiekams dzimtās valodas vārdu krājums neļauj attīstīt tēlu virkni un lasīšana kļūst neinteresanta, tāpēc ka bērnam nesniedz informāciju.
Rezultātā attīstās funkcionālā analfabētisma fenomens, kas šobrīd tik ļoti uzrauc pieaugušos. Tādu efektu novēro arī studentiem. Viņiem ir kļuvis sareģīti saprast profesionālus tekstus un mācību grāmatas. Bet sākums tādam procesam ir ielikts bērnībā.
Katrs risina šo problēmu savā veidā. Irina Lando izmanto infografiku un loģiski-grafiskās shēmas, lai mācību grāmatas padarītu labāk uztveramas izglītojamiem, un par savu naudu izdeva grāmatu sēriju „Viena klase vienā dienā”®.
