Irina Lando Starptautiskajā Maskavas izglītošanas salonā ММSО-2017 piedalījās divās paneļa diskusijās par izglītojamo pašorganizācijas jautājumiem un alternatīvas izglītošanas organizācijas iespējām.
Labi redzams, ka pieņemas spēkā alternatīvas izglītošanas sistēmu meklēšanas tendences. Lielākā daļa vecāku grib aiziet no vecās autoritārās izglītības sistēmas, kas valda lielākajā daļā skolu.
Šeit jāatzīmē tāda nianse, ka vecāki nereti ir gatavi noformulēt, ko viņi negrib, bet paši ne vienmēr ir gatavi paskaidrot, kur grib nonākt.
Daudzi jauc demokrātisko un liberālo izglītošanas sistēmu.
Ar demokrātisku sistēmu saprot katra indivīda brīvības ierobežošanu tik daudz, cik lielā mērā šī indivīda uzvedība traucē cita brīvībai. Tas ir, tava brīvība beidzas tur, kur sākas mana. Tāpēc jautājums “es gribu sarunāties stundā” paredz arī atbildi: un vai visa klase grib klausīties tavu runāšanu?
Sistēma bez prasībām ir liberāla sistēma.
Ar demokrātisku izglītošanas sistēmu saprot arī noteiktas, nereti diezgan stingras prasības. Mēs visi draudzējamies, bet es nevaru neko no tevis prasīt. Tāda sistēma neizvirza noteiktas prasības izglītojamam, un tādējādi rezultāts rada šaubas. Tas vienkārši nevar būt, jo nav vērtējuma kritēriju un nav iespējas prasīt kādu nosacījumu izpildi.
Tāpēc diskusija bija spilgta, ņemot vērā ekspertu un vecāku viedokļus. Jautājums ir, vai valsts eksāmenu sistēma ir obligāta. Ja - jā, tad bērnam būs jāpilda šo eksāmenu nokārtošanai nepieciešamās prasības. Ja eksistē skaidri vērtējuma kritēriji, tad nāksies ņemt vērā sistēmas prasības. Līdz tam laikam, kamēr prasības atestāta saņemšanai būs visiem vienādas, nāksies apgūt iemaņas, kas nepieciešamas atestāta saņemšanai.
