Es gribu dalīties savā pieredzē: daudzus gadus es biju darba ņēmēja, un ne vienu reizi vien gāju uz darba intevijām. Tagad es pati veicu personāla atlasi un intervēju speciālistus.Gribu pastāstīt par svarīgākajām komunikācijas iemaņām, ko kandidāti izmanto vai neizmanto.
Katram no mums ir savi priekšstati par to, kādas ir mūsu stiprās un vājās puses kā kandidātam uz šo konkrēto darba vietu. Ir svarīgi saprast, ko tieši jūsu nākošais darba devējs vērtē kā galveno jūsu nākošā darba darbības rādītāju.
Varu minēt piemēru, kur „iesēdos peļķē”. Piedaloties intervijā par darbu bankā, kur gala rezultātā nostrādāju vairākus gadus, uz nākošā priekšnieka jautājumu, kas konkrēti var man radīt spriedzi darbā, es atbildēju, ka tā ir slikta plānošana. No mana viedokļa, ja viss ir pareizi saplānots, darbā pastāvīgi nevar būt visam kolektīvam steidzami veicami darbi, kad katru dienu jāsēž darba vietā līdz vēlai naktij. Un es tam svēti ticēju. Bet no mana priekšnieka viedokļa, tieši tas, cik laika tu pavadi savā darba vietā pēc darba dienas beigām, liecina par tavu profesionālismu: aizkavējies – tātad tev rūp kopējā lieta.
To, cikos tu aizgāji no ofisa, fiksē personīgo elektronu caulaižu sistēma, kas netraucēja atstāt tās kolēģiem, kas aizkavējās līdz vēlai naktij, un tādējādi atzīmēt „mirušās dvēseles”. Pieauguši cilvēki, kam nebija savas ģimenes, sēdēja bankā līdz naktij. Protams, ka priekšnieki nesēž darbā līdz naktij un nepārbauda, kas ar ko nodarbojas, bet (!) tev no ofisa jāaiziet vēlu. Kolēģi vienkārši dzēra tēju virtuvē, nevis mājās, bet ofisā. Ja cilvēkam, kurš tevi pieņem darbā, tas ir svarīgi, klausies un izdari secinājumus, ko konkrēti no tevis gaida. Tev jāsaprot, vai tu esi gatavs tādam darba grafikam.
Otrs svarīgs moments, ko es dzirdēju intervijas laikā, man „jāiekļaujas komandā”. Interesanti, ka ranžēšanas rindā darba kvalitātei bija daudz mazāka nozīme nekā volejbola spēles prasmei ar nodaļu priekšniekiem. Ja neproti spēlēt, tu neesi komandā.
Te jāņem vērā arī genderisma politika. Daudzas problēmas tiek risinātas ģērbtuvē un pirtī. Te man kā sievietei nekāds komandas gars nepalīdzēs. Darbu un profesionālismu neviens nav atcēlis, bet nerakstītos likumus varēja dzirdēt jau darba intervijas laikā.
Trešais, ko es dzirdēju, bija pārsteigts jautājums: „Bet kāpēc tu visu laiku mācies?” Es biju pārliecināta, ka nevar pazaudēt krīzes laikā to, kas tev ir galvā, un tas ir tavs kapitāls. Bet ne katrs priekšnieks ir gatavs darbā paciest gudru padoto. Tāpēc jums uzreiz ir jāorientējas uz to, ko jums saka, vai ir vērts stāstīt par saviem plāniem apmeklēt vienus vai otrus kursus, jūs arī varat izdarīt secinājumus, vai jums apmaksās papildus izglītošanos, vai vismaz jūs palaidīs uz tiem darba laikā.
Pat ja jums ir ļoti vajadzīgs darbs, atcerieties, ka katrā kompānijā pastāv izveidojusies sava kultūra. Un darba intervijas laikā jūs varat novērtēt to informāciju, ko jums pasniedz sarunu biedrs. Tāpēc ir svarīgi ātri domāt, analizēt, sasaistīt vienā virknē informāciju, ko jums pasniedz, un izdarīt secinājumus.
Efektīva komunikācija ir prasme novērtēt sarunu biedra reakciju. Tāpēc ātra lasīšana un oratora meistarība ir ļoti cieši saistītas savā starpā. Ātra lasīšana dod iespēju domāt trīs reizes ātrāk un ātri pārslēgt uzmanību, paturot atmiņā stāstītā īpatnības. Bet oratora meistarība ļauj taisīt pauzes vajadzīgajās vietās un nerunāt to, ko vēlāk ir jānožēlo, ja jūs plānojat dabūt konkrētu darbu.