Gandrīz katrs no mums ir dzirdējis ierasto frāzi– tie, kas lasa grāmatas, būs priekšnieki tiem, kas skatās televizoru. Tikai ne visi saprot, ka lasīšanas iemaņas pakāpeniski samazinās, un mūsdienu pasaulē lielākā daļa pieaugušo izlasa tikai 2-3 grāmatas gadā. Tie, kas saka, ka viņi daudz lasa, izlasa 5-6 grāmatas gadā.

 

PhD Irina Lando par ātrlasīšanu. Galvenie faktori, kas ietekmē pieauguša cilvēka lasīšanas ātrumu

Gandrīz katrs no mums ir dzirdējis ierasto frāzi– tie, kas lasa grāmatas, būs priekšnieki tiem, kas skatās televizoru. Tikai ne visi saprot, ka lasīšanas iemaņas pakāpeniski samazinās, un mūsdienu pasaulē lielākā daļa pieaugušo izlasa tikai 2-3 grāmatas gadā. Tie, kas saka, ka viņi daudz lasa, izlasa 5-6 grāmatas gadā.

Tiem, kas vēlas paaugstināt lasīšanas ātrumu, jāņem vērā galvenie faktori, kas to ietekmē:

 

1) Psiholoģiskās barjeras. Mēs visi protam lasīt, un pieaugušiem cilvēkiem ir diezgan grūti saprast, kāpēc ir jāprot ātri lasīt. Tāpēc ātrlasīšanas treniņa gaitā lielu uzmanību pievērš ierobežojumu noņemšanai, ko cilvēki ir paši sev uzlikuši.

Bieži psiholoģiskās barjeras rodas, ja trūkst tuvu cilvēku atbalsta. Savā praksē es nereti sastopos ar situācijām, kad pieaugušus cilvēkus, kas grib apgūt ātrlasīšanu, mājās nemaz neatbalsta. Bet jūs saprotat, ka mācīties iet cilvēki, kas ir gatavi izaugsmei un grib mainīties. Tāpēc es mīlu savu darbu, jo pastāvīgi kontaktējos ar cilvēkiem, kas grib ko sasniegt.

 

2) Uzmanības trūkums vai lēna, „sapņaina lasīšana”. No bērnības mēs esam pieraduši vienādi lasīt īsus un garus vārdus. Tomēr vienkāršus vārdus mēs varam vienkārši atpazīt, tos nelasot. Tieši tāpat var atpazīt pazīstamus vārdus, bet vairums cilvēku tos vienalga lasa, lai gan tos var vienkārši atpazīt.

Eksistē daudz noturīgu, kļūdainu mītu, saistītu ar lasīšanas procesu. Tādējādi, piemēram, visi ir dzirdējuši, ka lēni lasot cilvēks labāk apgūst materiālu. Lēni pasniedzot informāciju, uzmanība samazinās, un cilvēka uzmanība novirzās, viņš sāk domāt par citām lietām, nesaistītām ar konkrēto tekstu. Tāpēc jāatceras, ka tieši ātras lasīšanas laikā uzmanība pieaug un, attiecīgi, palielinās arī izpratne par lasīto.

 

3) Pārlasīšana un pastāvīga atgriešanās pie lasītā. Pārlasot vienu un to pašu teksta daļu, uzmanība samazinās.

Piemēram, ja skolēns mēģina izlasīt sarežģītu paragrāfu ķīmijas mācību grāmatā, tajā brīdī, kad viņš saprot, ka ir pazaudējis autora domu, viņš to sāk pārlasīt. Kas notiek ar uzmanību, kad galvas smadzenes saprot, ka viņš šo tekstu ir jau redzējis? Uzmanība samazinās, jo galvas smadzenes it kā signalizē: „Mēs ar tevi to jau redzējām, un es zinu, ka tu neko nesaprati”. Skolēns sāk pārlasīt tekstu trešo reizi. Uzmanības trūkst, sāk parādīties citas domas, un uzmanība novirzās. Ir vērts atkārtoti pārlasīt tekstu, tikai saprotot, uz kādu konkrētu jautājumu tu gribi atrast atbildi: „Kāpēc autors izdara tādu secinājumu?” Apzinātas pārlasīšanas laikā parādās jēga. Pretējā gadījumā – mēs vienkārši atkārtoti pārlaižam acis tekstam. Daudzi domā, lai kaut ko labi saprastu, vēlreiz jāpārlasa. Tad es vienmēr uzdodu jautājumu: „Vai jūs ņemtu darbā cilvēku, kam pielec tikai no piektās reizes?” Kāds process notiek pirmajā lasīšanas reizē?

Svarīgi ir izlasīt tekstu līdz galam. Tas ir līdzīgi – pirms salikt puzli ir jāredz visu attēlu, nevis jāmēģina pēc gabaliņiem uzminēt, kas tas būs.

 

4) Pareiza acu kustība pa rindiņām. Lasīšana nav iedzimta iemaņa. Mēs mācāmies lasīt, tāpēc ir svarīgi, lai mēs to darītu pareizi. Vēl 1878.gadā franču oftalmologs Javal Francijā veica virkni eksperimentu acu kustības pētīšanai lasīšanas laikā. Viņš salīdzināja pieredzējušu un nepieredzējušu lasītāju acu kustības. Eksperimenta rezultātā viņš noteica, ka pieredzējis lasītājs pie rindiņas apstājas ne vairāk kā četras reizes, tajā pašā laikā nepieredzējušu lasītāju acu skatiens pielīp rindiņai deviņas reizes. Eksperiments kļuva par īstu atklājumu, jo pirms tam uzskatīja, ka lasītā izpratnei acīm jāapstājas pie katra vārda. Tieši šis atklājums sekmēja tālāku pētījumu uzsākšanu ātras lasīšanas jomā.

 

5) Uztvere blokiem. Skolā mēs visi mācījāmies lasīt pa zilbēm. Zilbju ir daudz mazāk kā vārdu, un mēs mācāmies no zilbēm veidot vārdus, it kā veidojot mozaīku. Tā ir vieglāk mācīties lasīt, tomēr tādējādi zūd izpratne, jo notiek informācijas jēgas dalīšana. Zilbei nav jēgas, bet vārds jau iegūst jēgu. Tieši tāpēc bērniem sākumā nepatīk lasīt, jo viņi nesaprot izlasītā jēgu, un dara to lēni. Salīdziniet informācijas pasniegšanas ātrumu datorspēles laikā un lasīšanas laikā. Jebkurš pieaudzis cilvēks var pārbaudīt augstākminēto, paņemot nepazīstamu grāmatu un izlasot pa zilbēm divas lappuses. Jūs pat nevarat atstāstīt izlasīto fragmentu, jo informācija ir sadalīta, ka to nav iespējams salikt vienotā ainā. Tas ir līdzīgi procesam, ja mēs mēģinātu salikt puzli, neredzot visu attēlu, kas rezultātā jāiegūst. Vairums bērnu sāk pastāvīgi lasīt grāmatas, kad notiek pāreja no lasīšanas pa zilbēm uz lasīšanu vārdiem. Toties vairums pieaugušo turpina lasīt ne ātrāk kā sestās klases skolēni, tas ir, ar ātrumu ne vairāk kā 250 vārdi minūtē. Bet pieaudzis cilvēks var domāt, kā minimums, četras reizes ātrāk par sestās klases skolēnu.

 

Ātrlasīšanas treniņa laikā tiek ņemti vērā visi augstākminētie faktori, un tiek slīpētas uztveres un teksta jēgas bloku saprašanas iemaņas. Pie tam jāatceras, ka ātrlasīšana nenozīmē informācijas kādas daļas izlaišanu. Runa ir par pareizu un efektīvu uzmanības sadales paņēmienu lasīšanas procesa laikā.

www.lando.lv – licenzēts mācību centrs. Ātrlasīšana pieaugušiem un bērniem.