Sākumā definēsim atšķirīgo, kas ir tekstu ātra lasīšana un ātra iegaumēšana ātras lasīšanas laikā. Runa ir par dažādām lietām, jo darbojas dažādas galvas smadzeņu daļas. Kā zināms, galvas smadzenes nedarbojas kā vienots vesels, un dažādas galvas smadzeņu daļas atbild par atšķirīgām funkcijām.
Ar ātru lasīšanu saprot uztveri bloku veidā. Mēs skolā mācāmies lasīt pa zilbēm, jo zilbju ir mazāk nekā vārdu valodā. Apgūstot ātras lasīšanas pa zilbēm tehniku, mēs pārejam pie nākošā posma – lasīšana vārdiem. Atšķirībā no zilbes vārdam jau piemīt jēgas slodze, un tam, kurš ir iemācījies lasīt vārdiem, lasīt kļūst interesantāk. Lasīšana vārdiem ļauj labāk saprast izlasīto. Nākošais posms, kuru jāapgūst lasīšanā – tā ir noturīgu vārdu savienojumu lasīšana. Lasot pasaku par Sniegbaltīti, mums nav noteikti jāizlasa visus vārdus pilnībā, noturīgā vārdu savienojumā “Snieg…te un se..ņi rū…ši”. Pietiek ar vienu skatienu uz šo bloku, lai saprastu, par ko ir runa. Tādejādi darbojas atpazīšana. Atpazīšana ir automātisks process, kurš ir svarīgs izdzīvošanai. Mums daudz svarīgāk ir atpazīt indīgu sēni nekā atcerēties, kā to sauc. Lasīšanā atpazīšanas process ļauj blokiem uztvert tekstu. Kā minēts augstāk, pasakā par Sniegbaltīti mēs varam uzreiz viegli atpazīt bloku no četriem vārdiem. Bet atpazīšana darbojas tikai lasītājam ar labu vārdu krājumu. Ja pasaku par Sniegbaltīti lasīsiet pa zilbēm, tad jūs pārsteigti ievērosiet, ka nogursiet jau otrās lappuses beigās, un nekāda atpazīšana jums nepalīdzēs.
Ar to arī atšķiras pieredzējuši lasītāji no nepieredzējušiem. Cilvēks, kurš daudz lasa, pierod atpazīt daudzus vārdus. Jo vairāk vārdus viņš uzzina, jo ātrāk viņš var lasīt. Uzmanība sāk tādejādi sadalīties, ka zināmos vārdus mēs vienkārši atpazīstam, un, lūk, nezināmus, jaunus – izlasām. Uz atpazīto vārdu skaita rēķina lasīšanas ātrums būtiski pieaug.
Tādejādi, pieredzējušam un nepieredzējušam lasītājam ir atšķirīgs vārdu krājums par dažādām tēmām. Cilvēks, kurš daudz lasa, var atpazīt vārdus dažādos kontekstos. Jo vairāk vārdus mēs saprotam, jo labāk mēs uztveram un iegaumējam izlasīto. Sekojot autora domai, saprotot, kāpēc bija uzrakstīts šis teksts, pieredzējis lasītājs var uztvert informāciju lieliem blokiem. Bloka lielums būs atkarīgs no tā, kādu apjomu var apstrādāt galvas smadzenes. Kāds var lasīt pa trīs-četriem vārdiem, kāds – teikumiem, kāds – pa rindkopām. Dabisks ierobežojums – tas, cik daudz tu vari saprast. Galvas smadzenes var un vajag trenēt, lai palielinātu atmiņā noturamās informācijas apjomu.
Ātras iegaumēšanas kursā trenē citas galvas smadzeņu daļas nekā ātras lasīšanas kursā. Pieņemsim, jūs izlasījāt mācību grāmatu (ātrumu, ar kādu jūs lasāt un saprotat izlasīto, trenē ātras lasīšanas kursā). Tātad, jūs izlasījāt mācību grāmatu, un visu sapratāt. Vai tas nozīmē, ka jūs varēsiet atkārtot pēc kārtas nodaļas personāla vadības visas divpadsmit funkcijas? Nē. Šeit ir svarīgi prast pielietot ātras iegaumēšanas metodikas pieejas. Tad jūs varēsiet atkārtot visus punktus tādā kārtībā, kā tie tika doti mācību grāmatā.
Bieži uzdod jautājumu, kādas iemaņas ir svarīgākas: ātra lasīšana vai ātra iegaumēšana. Tās abas ir svarīgas vienādā pakāpē. Tas ir kā matemātika un dzimtā valoda skolā. Ko ir svarīgāk iemācīties sākumskolas klasēs? Turpmākā izglītošanā būs nepieciešamas abas iemaņas.
Informācijas ātras iegaumēšanas kurss un ātras lasīšanas kurss – tie ir divi pilnīgi atšķirīgi kursi, jo tajos darbojas dažādas izglītojamo galvas smadzeņu daļas.
Ātras lasīšanas kurss un informācijas ātras iegaumēšanas kurss pieaugušo, pusaudžu un 8-12 gadīgu bērnu grupām notiek licencētā Mācību centrā Lando adresē: A. Čaka iela 83/85, Rīga, tālr.: (+371) 29433553, (+371) 67273009, e-pasts: www.lando.lv Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
