Mācoties oratora meistarību, cilvēki bieži uzdod vienu un to pašu jautājumu: „Kā var vienlaicīgi runāt un domāt par to, ko teikt tālāk?” Uzstāšanās un sarunas laikā vienlaicīgi jādomā un jāvērtē.

Oratora meistarībā galvenais nav runāt no tribīnes vai piedalīties televīzijas vai Domes debatēs, vai vadīt korporatīvās prāta vētras – nē.

Ja jūs nedzīvojat uz neapdzīvotas salas, jums katru dienu nākas kontaktēties. Tāpēc treniņa galvenais uzdevums ir „iemācīties klausīties sarunu biedru, rēķināties ar viņa reakciju un sekot izmaiņām uzvedībā, atbildot uz jūsu saskarsmi”. Daudzi sāk nodarboties ar oratora meistarību, uzskatot, ka viņu galvenā problēma ir ne tāda balss, vārdi-parazīti vai nepareizas intonācijas. Bet visbiežāk tā ir neprasme klausīties un dzirdēt.

Atcerieties, piedaloties darba intervijās jums piedāvā: „Pastāstiet par sevi”. Jūs tiešām domājat, ka tas, kurš jums to lūdz, neprot lasīt? Varat ticēt, prot. Tieši tāpēc viņš tagad uzdod jums jautājumus, bet jūs uz tiem atbildat. Cilvēks grib pārbaudīt jūsu komunikācijas iemaņas, kā arī grib dzirdēt, kas jums ir vērtīgs un svarīgs.

Tāpēc gatavojieties, gatavojieties un vēlreiz gatavojieties!

Esiet uzmanīgi ar kategoriskiem izteicieniem: „Sievietes vieta ir virtuvē!”, „Tie, kas pelna mazāk … (vajadzīgo ciparu ierakstīt), mani neinteresē”, „Atbraukuši te visādi”. Ja jūs neesat pārliecināti, ka sarunu biedra pozīcija sakrīt ar jūsējo, esiet uzmanīgi, izsakot savu viedokli notācijas tonī. Atcerieties, cik „patīkami” ir runāt ar skolotājiem.

Nekāda harizma nepasargās jūs no izgāšanās, ja jūs domāsiet tikai par to, kā izplest savu pāva asti, un kaut ko pastāstīt par sevi – mīļo, ja jūsu sarunu biedrs nespēs piekrist jūsu pozīcijai.

Ātra lasīšana pamatojas uz to, ka jūs attīstat uzmanības ātras pārslēgšanas iemaņas, mācaties paralēli veikt vairākus procesus, ātri reaģēt uz sarunu biedra uzvedības izmaiņām, un gadījumā, ja pateicāt kaut ko ne tā, no sērijas „reizēm ir labāk ēst nekā runāt”, ātri atrodiet tēmu, kas ļauj iziet no neveiklās situācijas.