Ātrā iegaumēšana
Mūsu galvā ietilpst 20 kravas vagonu informācijas, vajag tikai prasmīgi aizpildīt tukšos sastāvus
Ir jāzina un jāatceras tik ļoti daudz: cilvēku vārdi un uzvārdi, plāni dienai, tālruņu numuri un adreses, tabulas, shēmas, noteikumi, eksāmenu biļetes – un vēl milzumdaudz citas nepieciešamas informācijas. Turklāt ar katru gadu tās kļūst aizvien vairāk un vairāk. Mums palīgā ir nākuši datori un bagātīgi bibliotēku katalogi. Taču visi šie cilvēka ģēnija sasniegumi – sākot ar auklā iesietiem mezgliņiem un beidzot ar vismodernākajiem robotiem, kas veic miljardu operāciju sekundē, ‑ nebūt nemazina, bet gan tikai vēl spilgtāk iezīmē cilvēka atmiņas unikālo spēku.

 

Šis noslēpumainais bezdibenis – cilvēka atmiņa

Ātrā iegaumēšana
Mūsu galvā ietilpst 20 kravas vagonu informācijas, vajag tikai prasmīgi aizpildīt tukšos sastāvus

Ir jāzina un jāatceras tik ļoti daudz: cilvēku vārdi un uzvārdi, plāni dienai, tālruņu numuri un adreses, tabulas, shēmas, noteikumi, eksāmenu biļetes – un vēl milzumdaudz citas nepieciešamas informācijas. Turklāt ar katru gadu tās kļūst aizvien vairāk un vairāk. Mums palīgā ir nākuši datori un bagātīgi bibliotēku katalogi. Taču visi šie cilvēka ģēnija sasniegumi – sākot ar auklā iesietiem mezgliņiem un beidzot ar vismodernākajiem robotiem, kas veic miljardu operāciju sekundē, ‑ nebūt nemazina, bet gan tikai vēl spilgtāk iezīmē cilvēka atmiņas unikālo spēku.

Pirms dažiem gadiem visslavenākais mūsdienu matemātiķis un kibernētiķis Noimans sniedza sensacionālu paziņojumu. Pēc viņa datiem, cilvēka smadzenes principā ir spējīgas ietilpināt apmēram 10²º informācijas vienību. Vārdu sakot, katrs no mums var iegaumēt visu informāciju, kāda glabājas jebkuras bibliotēkas sējumu miljonos!

Pārtulkojot moderno tehnoloģiju valodā: cilvēka smadzenes ir spējīgas “sagremot” un saglabāt galvā informāciju 125 miljonu Gb (!) apmērā. Lai pārnestu šos datus standartdisketēs, būtu vajadzīgi 87 miljoni šādu diskešu. Lai pārvietotu tādu diskešu daudzumu, mums vajadzētu ne mazāk kā 20 kravas vagonu. Pie kam pats brīnumainākais ir tas, ka mēs spītīgi nevēlamies likt lietā šo brīnišķo mūsu atmiņas spēju un izmantojam savām ikdienas vajadzībām, mācībām un darbam tikai vienu vienīgu tādu vagoniņu. Turklāt arī tajā valda haoss. Varētu teikt, ka mēs dzīvojam ar tukšu dzelzceļa sastāvu galvā ‑ tā vietā, lai piepildītu to ar noderīgiem datiem, izvietotu tos pa plauktiņiem un lietotu savā labā.

Daži fakti par patiesi fenomenālu atmiņu, kas ir spējīgi pārsteigt iztēli un šķiet vienkārši neiedomājami. Jūlijs Cēzars un Maķedonijas Aleksandrs visus savus karavīrus pazina pēc izskata un zināja nosaukt tos vārdā – vairāk nekā 30000 cilvēku. Šādas spējas bija arī Persijas valdniekam Kiram un Francijas imperatoram Napoleonam. Slavenais Temistokls pazina pēc izskata un zināja nosaukt vārdā katru no 20000 Senās Grieķijas galvaspilsētas iedzīvotājiem. Senēka spēja atkārtot 2000 savstarpēji nesaistītus atsevišķus vārdus, ko bija dzirdējis vienu vienīgu reizi.

Ģeniālais matemātiķis Leonards Eilers visus pārsteidza ar savu neparasto atmiņu uz skaitļiem. Viņš, piemēram, atcerējās sešas pirmās pakāpes visiem skaitļiem līdz simtam. Akadēmiķis A. Jofe atmiņā glabāja visu logaritmu tabulu.

Cits slavens krievu akadēmiķis S. Čapligins varēja nekļūdīgi uzgriezt tālruņa numuru, pa kuru bija zvanījis vienu vienīgu reizi pirms pieciem gadiem. Slavenais krievu šahists Aļehins varēja spēlēt pēc atmiņas vienlaicīgi ar 30-40 partneriem. Un arī tās vēl nav cilvēka atmiņas robežas!

Senās Romas oratori stundām ilgi uzstājās lielu ļaužu masu priekšā, turklāt neaizmirsdami nevienu faktu un nevienu, pat vissīkāko detaļu. Un, kas ir pats interesantākais, viņi spēja vārds vārdā atkārtot šo daudzas stundas ilgstošo tirādi jebkurā laikā.

“Antīkās atmiņas” noslēpums ir vienkāršs – oratori informāciju vizualizēja. No sausa teksta viņi būtībā veidoja... videofilmu. Tas ir, ja jūs vēlaties iegaumēt formulas, sarakstus, shēmas utt., šajā informācijā ir jāiedveš dzīvība, jāiztēlojas tā kā jocīgs pastāsts, anekdotisks gadījums, jautrs klips – jāizdzīvo tā. Jo spilgtāks un dziļāk atmiņā iegulstošs ir notikums, jo vieglāk to iegaumēt.

Tomēr mūsu smadzeņu iegaumēšanas spēja ir visai specifiska. Piemēram, domās “uzņemt filmu” par eksāmenu biļetēm vai kontroldarbu vēlams pēc ēdienreizes. Vislabāk būtu, ja šie “komiksi” neatstātu jūs vienaldzīgus. Jo vairāk kaut kas iedarbojas uz mūsu emocijām, jo labāk mēs to atcerēsimies. Galvenais ir nepārcensties. Pārlieku spēcīgs garīgs pārdzīvojums, pārāk liels stress vai ļoti nepatīkamas atmiņas “izslēdz” mūsu iegaumēšanas spēju. Tādā gadījumā tālākas nodarbības kļūs par lieku laika tērēšanu. Un rezultātā – jūs izkrītat eksāmenā vai dabūjat divnieku kontroldarbā.

Bieži vien tādas neveiksmes rada depresiju vai vilšanās sajūtu, taču ir ļoti svarīgi zināt, ka ilgstoša depresija sagrauj atmiņu daudz ātrāk nekā vecums!

Tāpēc, ja jūtat, ka depresija ņem virsroku pār jums, pamēģiniet paši dot smadzenēm vajadzīgo komandu. Iedomājieties, ka jūs esat vislaimīgākais cilvēks uz mūsu planētas. Iztaisnojiet plecus, uzsmaidiet, nomierinieties – jau pēc pāris minūtēm smadzenes atšifrēs saņemto “signālu”, un jūsu oma uzlabosies.

Tātad, ir iespējams iemācīties uzlabot sev garastāvokli, arī atcerēties tekstuālu informāciju nebūt nav tik sarežģīti, kā šķiet pirmajā brīdī. Bet ko lai dara ar cipariem? Cik daudzas reizes katram no mums ir nācies iegaumēt vēsturisku notikumu datumus, izmantojot vienu no visneefektīvākajām iegaumēšanas metodēm – zubrīšanu. Cilvēka momentatmiņā var glabāties no 5 līdz 12 cipariem vienlaikus. Tomēr pēc kāda laika mēs diezin vai spēsim tos atkārtot.

Viena no vislabākajām lielu skaitļu iegaumēšanas metodēm ir – sadalīt tos grupās. Piemēram, ko mums izsaka skaitlis 3717456987? Visdrīzāk jau neko. Un vairums no mums sekundi vēlāk to vairs nespēs atkārtot. Bet ja nu pamēģinātu tā: (371)7-456-987? Mūsu atmiņa sāk aktīvi fiksēt šo informāciju, jo mūsu uztverē tā ir pārvērtusies par kaut ko pazīstamu – par tālruņa numuru.

Daudzi no mums sūdzas par sliktu atmiņu. Taču patiesībā slikta atmiņa – tas ir mīts, ko izdomājuši tie, kas nevēlas iegaumēt un neprot pareizi izmantot paša smadzeņu resursus. Parasti visa informācija, kura savulaik ir iegūlusi mūsu galvā, nekur nepazūd. Gluži vienkārši mēs nezinām, kā vajadzīgajā brīdī “izvilkt” to dienasgaismā. Un par to jau nebūtu ko brīnīties; savas dzīves laikā cilvēks jaunā iegaumēšanai aktīvi izmanto tikai 4% no savas atmiņas (no iespējamajiem 10%). Tāpēc “dresēt” paša smadzenes vajag pastāvīgi, un vecumam šajā gadījumā nav nekādas nozīmes. Tad mūsu atmiņas robežas patiesi kļūs neierobežotas, bet liela daudzuma jebkādas jaunas informācijas iegaumēšanai nepieciešamais laiks saruks līdz minimumam.


Lando® – Ātras iegaumēšanas skola
Izglītības un zinātnes ministrijas licence nr. 3360800220
Ātrlasīšana, ātra iegaumēšana, valodu mācīšana, zīmēšana, oratora māksla, psiholoģija
Rīga, A. Čaka iela 83/85 (atsevišķa savrupmāja pagalmā)
tālr. +371 67273009; mob. tālr. +371 29433553; fakss +371 67273010
RAKSTĪT VĒSTULI

WWW.LANDO.LV
www.skolaplus.lv – raksti vecākiem
www.poni.lv – materiāli nodarbībām ar bērniem
www.oratorika.lv – Oratora mākslas akadēmija. Oratora mākslas kursi Rīgā.

Strādājam no 1999. gada. Mēs piedalījāmies 10 Eiropas projektos. Tikai pēdējā projekta ietvaros mācībās piedalījās 2652 cilvēki no Latvijas Republikas 21 rajona.
Grāmatu sērija "Viena klase - par vienu dienu"® - Ir izdotas 16 grāmatas.
Attēlā – mūsu ofiss Rīgā.

NOFORMĒT PIETEIKUMU