Kā jau jūs uzminējāt, šodien parunāsim par tādu cilvēka psihes īpašību, kā uzmanība. Kādēļ īpašība, nevis atsevišķs psihisks process? Tādēļ, ka nevar būt vienkārši uzmanīgs. Uzmanīgs var būt tikai gadījumā, ja tiek veiktas kaut kādas darbības.
Par skolnieku neuzmanību, īpaši jaunākajās klasēs, mūždien žēlojas skolotāji. Tieši sūdzības par uzmanības un uzcītības trūkumu sastāda 90% no visām vecāku un skolotāju sūdzībām. Bet skolas psihologi lauvas tiesu sava laika velta problēmu, kas ir saistītas ar uzmanības traucējumiem, risināšanai

 

Par uzmanību un izklaidību

“Aizmirsās man šo dienu
Trīs darbiņi nedarīti...”,
(tautasdziesma)

Kā jau jūs uzminējāt, šodien parunāsim par tādu cilvēka psihes īpašību, kā uzmanība.

Kādēļ īpašība, nevis atsevišķs psihisks process? Tādēļ, ka nevar būt vienkārši uzmanīgs. Uzmanīgs var būt tikai gadījumā, ja tiek veiktas kaut kādas darbības.
Par skolnieku neuzmanību, īpaši jaunākajās klasēs, mūždien žēlojas skolotāji. Tieši sūdzības par uzmanības un uzcītības trūkumu sastāda 90% no visām vecāku un skolotāju sūdzībām. Bet skolas psihologi lauvas tiesu sava laika velta problēmu, kas ir saistītas ar uzmanības traucējumiem, risināšanai.
Bet no sākuma būtu labāk tikt skaidrībā, kas tas ir –uzmanība, un kādas ir tās īpatnības jaunākajā skolas vecumā.

Uzmanība – tā ir selektīva apziņas ievirze uz konkrēta uzdevuma veikšanu. Uzmanību var iedalīt netīšajā, tīšajā un pēctīšajā. Ja mazulis redz, ka uz zariņa aiz loga ir nolaidusies vārna ar siera gabalu mutē – tā ir netīšā uzmanība. Bērnu piesaistīja neparastā situācija, un viņš gaida, kas notiks tālāk. Ja skolnieks ir koncentrējies uz to, ko runā un raksta uz tāfeles skolotājs – tā ir tīšā uzmanība. Tai ir vajadzīga piepūle. Bet, ja skolnieks ir tā iegrimis skolotāja stāstījumā, ka ir aizmirsis par visu apkārt notiekošo, tad tā jau ir pēctīšā uzmanība. Tas ir, pēc nelielas piepūles parādās ieinteresētība, un tad jau uzmanībai nav vajadzīga nekāda piepūle. Jaunākajā skolas vecumā tieši tā arī notiek - pāreja no netiešajām uzmanības formām uz mērķtiecīgu, tiešu novērošanu.

Pie uzmanības galvenajiem raksturlielumiem pieskaita noturīgumu, koncentrāciju, sadali un pārslēgšanos.
Uzmanības noturība – tā ir subjekta spēja nenovirzīties no psihiskās aktivitātes ievirzes un saglabāt koncentrēšanos uz uzmanības objektu.
Koncentrācija arī paredz spēju saglabāt koncentrēšanos uz uzmanības objektu, bet nu jau, pastāvot traucējumiem. Piemēram, skolnieks seko skolotāja paskaidrojumiem, bet viņa sola biedrs tajā pat laikā cenšas viņam izstāstīt jaunu anekdoti.

Uzmanības pārslēgšana ir uzmanības ievirzes un tās koncentrēšanās pārcelšana no viena objekta uz otru vai no viena darbības veida uz otru. Uzmanības pārslēgšanās vieglumu vai grūtumu nosaka personības individuālās īpatnības, konkrēti, nervu sistēmas īpašības. Cilvēkiem ar kustīgu nervu sistēmu ( ātru pāreju no uzbudinātības uz bremzēšanu un atpakaļ) uzmanība pārslēdzas vieglāk.
Uzmanības sadale – tā ir subjekta iespēja virzīt un koncentrēt uzmanību uz vairākiem neatkarīgiem mainīgajiem vienlaicīgi. Piemēram, skatīties televizoru un risināt matemātikas uzdevumu.

Uzmanības galveno īpašību izpēte un to objektīvs novērtējums ir nepieciešams, risinot daudzus praktiskus uzdevumus mācību darbībā. Pedagogam – psihologam ir nepieciešams divas reizes gadā katrā sākumskolas klasē veikt frontālās uzmanības pārbaudes. Pēc tam izanalizēt rezultātus un izmantot tos mācību grūtību novēršanā un korekcijā.

Ir ļoti svarīgi atcerēties, ka piecu gadu vecumā bērna uzmanības noturība un koncentrācija vēl ir ļoti zema. Sešu - septiņu gadu vecumā šīs iespējas būtiski palielinās, bet tomēr paliek vāji attīstītas. Bērniem vēl aizvien ir grūti koncentrēties uz vienveidīgiem un viņiem nepievilcīgiem uzdevumiem, tajā pat laikā aizraujošas, krāsainas spēles procesā viņi diezgan ilgu laiku var palikt koncentrēti. Tādēļ arī ir ieteicams jebkuru mācību informāciju sniegt spēles formā. Šī septiņgadnieku uzmanības īpatnība ir viens no iemesliem, kādēļ nodarbības ar viņiem nevar tikt veidotas no uzdevumiem, kam ir vajadzīga pastāvīga gribas piepūle. Vienlaikus pirmklasnieka gribu vajag pakāpeniski trenēt un attīstīt. To ļoti veicina intelektuālu uzdevumu risināšana.

Ja uzmanības koncentrācija ir augsta, bērns priekšmetos un parādībās pamana daudz vairāk, nekā parastā apziņas stāvoklī. Un, otrādi, ja uzmanība nav pietiekami koncentrēta, apziņa it kā slīd priekšmetiem pāri, neaizkavējoties ilgāk ne pie viena no tiem. Rezultātā iespaidi ir izplūduši un neskaidri.
Pirmklasnieku neuzmanība un izklaidība ir galvenais bubulis gan viņiem pašiem, gan vecākiem un skolotājiem. Psiholoģijas praksē izšķir divas izklaidīgo un neuzmanīgo bērnu kategorijas. Pirmajā ieskaita bērnus, kuri tādi ir kļuvuši noteiktā savas attīstības periodā. Neuzmanība un izklaidība var rasties bērna slimības dēļ, īpaši, ja tā ir ilglaicīga vai hroniska un novārdzina mazuļa nervu sistēmu. Neuzmanības iemesls var būt arī konflikts ar skolotāju vai ģimenē. Bērns ir pastāvīgi saspringts, nevar koncentrēties uz skolotāja paskaidrojumiem, skolnieku atbildēm u.t.t.

Otru izklaidīgo bērnu grupu veido bērni ar vāju nervu sistēmu. Runa faktiski ir par nelielu, iedzimtu atsevišķu smadzeņu funkciju attīstības nevienmērīgumu. Šādu traucējumu gadījumā visbiežāk cieš tieši uzmanība. Bērnam trūkst enerģijas, viņš ātri nogurst, tādēļ bieži maina darbības veidus, noslogojot vienu muskuļu grupu, lai dotu atslodzi citai. Šāds bērns ir neaizsargāts kairinātāju priekšā, kas viņam uzbrūk no visām pusēm. Viņš ir spējīgs ievērot visu, ar ko nodarbojas viņa klasesbiedri, skolotājs, bet viņam nepietiek enerģijas, lai uzmanīgi uztvertu pedagoga skaidrojumus.

Kā gan palīdzēt tādam bērnam? Pirmkārt, viņu nedrīkst pārslogot, viņam ir vajadzīgs vairāk atpūtas. Viņa nodarbības ir jāsadala. Piemēram, pildot mājas darbus, labāk ieverot šādu režīmu: 10 minūtes darba, atpūta, atkal 10 minūtes nodarbību un atkal atpūta. Un, protams, klusums, miers, patīkama gaisotne telpā, kur mazais mācās.

Uzmanību attīstīt var ar šādu psiholoģisko vingrinājumu palīdzību.

Indiāņu spēle. Uzmanības apjoma attīstīšanai. Diviem sacensību dalībniekiem īsā laika sprīdī parāda virkni priekšmetu. Pēc kāda laika katrs dalībnieks saka vadītājam, ko viņš ir redzējis, cenšoties uzskaitīt un sīki aprakstīt pēc iespējas vairāk priekšmetu.

Rakstāmmašīna. Šis klasiskais teatrālais vingrinājums attīsta koncentrēšanās iemaņas. Spēles dalībniekiem izdala pa vienam vai diviem alfabēta burtiem. Vadītājs nosauc vārdu vai uzraksta to uz tāfeles. Katram dalībniekam vajag uzsist pa savu burtu tādā kārtībā, kā tie seko vārdā.

Kurš ātrāk. Tiek piedāvāts pēc iespējas ātrāk un precīzāk izsvītrot jebkāda teksta slejā kādu bieži sastopamu burtu, piemēram, „o” vai „a”. Testa izpildes veiksmīgums tiek novērtēts pēc patērētā laika un pieļauto kļūdu – izlaisto burtu -skaita.

Uzmanības pārslēgšanas un sadalīšanas trenēšanai šis uzdevums ir jāizmaina: viens burts ir jānosvītro ar vertikālu svītru, otrs – ar horizontālu.

Korektūra. Vadītājs uz papīra lapas uzraksta vairākus teikumus, dažos vārdos izlaižot vai pārvietojot vietām burtus. Skolnieks drīkst šo tekstu izlasīt tikai vienu reizi, uzreiz labojot kļūdas ar krāsainu zīmuli.

Jeļena ZEĻISA,
bērnu psihologs



Lando® – Ātras iegaumēšanas skola
Izglītības un zinātnes ministrijas licence nr. 3360800220
Ātrlasīšana, ātra iegaumēšana, valodu mācīšana, zīmēšana, oratora māksla, psiholoģija
Rīga, A. Čaka iela 83/85 (atsevišķa savrupmāja pagalmā)
tālr. +371 67273009; mob. tālr. +371 29433553; fakss +371 67273010
RAKSTĪT VĒSTULI

WWW.LANDO.LV
www.skolaplus.lv – raksti vecākiem
www.poni.lv – materiāli nodarbībām ar bērniem
www.oratorika.lv – Oratora mākslas akadēmija. Oratora mākslas kursi Rīgā.

Strādājam no 1999. gada. Mēs piedalījāmies 10 Eiropas projektos. Tikai pēdējā projekta ietvaros mācībās piedalījās 2652 cilvēki no Latvijas Republikas 21 rajona.
Grāmatu sērija "Viena klase - par vienu dienu"® - Ir izdotas 16 grāmatas.
Attēlā – mūsu ofiss Rīgā.

NOFORMĒT PIETEIKUMU