Kam pieder informācija, tam pieder viss. Tā tagad skan mehanistiskā gadusimta kredo: “Dodiet man atbalsta punktu, un es apgriezīšu pasauli”. “Karstos” karus ir nomainījuši “aukstie” kari, informācijas kari. Darbinieku, pat ja viņam ir augstākā izglītība, bet ja viņš pastāvīgi nepaaugstina savu kvalifikāciju, sagaida fiasko.
Kāpēc vajadzīga fenomenāla atmiņa?
Kam pieder informācija, tam pieder viss. Tā tagad skan mehanistiskā gadusimta kredo: “Dodiet man atbalsta punktu, un es apgriezīšu pasauli”. “Karstos” karus ir nomainījuši “aukstie” kari, informācijas kari. Darbinieku, pat ja viņam ir augstākā izglītība, bet ja viņš pastāvīgi nepaaugstina savu kvalifikāciju, sagaida fiasko.
Protams, var jau arī nemācīties un pie tam justies lieliski. It īpaši labi tas izdodas tiem, kuri staigā bruņuvestē, ar šaujamo kabatā un ar veselu baru apsargu, kuri tos ielenc no visām četrām pusēm. Tiesa gan, ja tiek liktas lietā mūsdienīgas cīņas metodes, vairumā gadījumu tas viss ne no kā neglābj, toties mierīgos laikos lieliski ceļ pašvērtējumu. Un tomēr arī šie ļaudis savus bērnus sūta mācīties uz Hārvardu. Bet uz turieni taču nebrauksi ar sarunvalodas vārdnīcu kabatā. Ir jāzin valoda. Un ne jau tā vien. Kā? Priekš sevis neatliek laika, par to vien tik domā, kā uzturēt bērnus, bet bērni neko negrib, izņemot šaušanos internetā, jo viņiem, redziet, neesot interesanti. Taču kāpēc viņiem internetā ir interesanti, bet lasīt un mācīties svešvalodas, bez kurām, paši zināt, šodien nekur uz priekšu netikt, viņi tomēr nevēlas? Bet viņi jau negrib lasīt tieši tāpēc, ka šis process viņiem šķiet par lēnu. Kāpēc viņiem tā patīk klipi un amerikāņu multfilmas? Tāpēc ka tur visu laiku kaut kas notiek. Action! Kad pusaudži sāks lasīt ar domas ātrumu, tajā pašā brīdī interese radīsies (tas ir pārbaudīts!).
Devīze “taisīt naudu” daudziem darījumu ļaudīm tagad ir ieguvusi jaunu jēgu. Viņiem nav vajadzīgs ugunsdrošs skapis ar uzrakstu “Ugunsgrēka gadījumā glābt pirmām kārtām!” Viņu kapitāls ir viņi paši. Šodien šie cilvēki ir ekonomikas galvenais resurss. Kā pie mums, tā arī ārzemēs. Galvenais cilvēks ir menedžeris. Galvenais trumpis – informācija. Prasme izskaitļot risku, atrast brīvu spēku pielikšanas zonu, uzskatīt par savu tirgu visu pasauli, vienā acumirklī kļūt par neaizvietojamu tur, kur tu pirmo reizi parādies, strādāt, strādāt ar sevi ik sekundi, attīstot spējas un apgūstot pilnīgi jaunas metodikas.
Kā kļūt tādam?
Kā tikt galā ar informācijas plūsmām, ar kādām mani appludina mūsdienu pasaule, un izdalīt no šās plūsmas to, kas man šimbrīžam tiešām ir nepieciešams? Šis jautājums atveda mani uz LANDO Ātrās iegaumēšanas skolu. Tas ir mācību un pētījumu centrs, kurš cieši sadarbojas ar Sanktpēterburgas Starptautisko intelekta rezervju pētījumu centru. Mācību centra vadītājai Irinai Lando ir desmit gadus ilgs pasniedzējas stāžs. Viņa ir pilnīgi vienisprātis, ka patlaban atmiņas attīstīšana un prāta trenēšana – tās ir darījumu cilvēkam vitāli nepieciešamas lietas. Aktuālās informācijas apjoms tagad ir tik liels, ka bez prasmes to ātri apstrādāt un strukturēt drīz vien var nonākt “ārpus spēles”.
‑ Man ir ļoti patīkami strādāt ar cilvēkiem, kuri pie mums apgūst ātrlasīšanu. Visi šie cilvēki ir profesionāļi: uzņēmēji, zinātnieki, tulkotāji, programmētāji. Ļaudis, kuri nāk pie mums mācīties, apvieno kāda īpašība – viņi visi ir ārkārtīgi aktīvi un daroši. Viņi visi ir ļoti dinamiski, viņiem ir stingra dzīves pozīcija. Ātrlasītājiem ir lielāks nervu procesu ātrums nekā “lēnīgajiem”. Ātrlasītājs ir visiem priekšā visur un vienmēr. Tas ir dzīvesveids. Lūk, piemērs: ja jūs sāksit lasīt ātri, jūs būs grūti piespiest lasīt lēni – tas taču ir tik neērti! Tieši šādiem vārdiem pēdējā nodarbībā savas izjūtas izsaka burtiski visi kursu dalībnieki un patiesi brīnās: “Vai tiešām mēs agrāk lasījām tik lēni? Nevar būt! Tas taču nekur neder!” Citiem vārdiem sakot, ne vien ātri uztvert informāciju, bet arī pāriet uz augstu dzīves tempu.
Nedaudz vēstures
Pirmās ātrlasīšanas sistēmas tika radītas XX gadsimta sākumā. Pirmie ātrlasīšanas kursi parādījās Lielbritānijā. Starp citu, Karaliskajos gaisa kara spēkos.
Pirmajā pasaules karā kara lidotāji sūdzējās, ka lidojumā nepaspējot atšķirt savas lidmašīnas no ienaidnieka lidmašīnām, it īpaši tās, kuras vēl tālu. Viņu treniņiem speciālisti radīja tahistoskopu, kurš īsu brīdi projicēja uz ekrāna lidmašīnu attēlus. Treninga gaitā lidmašīnas saruka aizvien mazākas un mazākas, īsāks kļuva arī to demonstrēšanas laiks. Pētnieki ievēroja, ka pēc kāda laika piloti spēja noteikt lidmašīnu markas, pat ja uz ekrāna tās parādījās tikai kā sīki punktiņi un tika projicētas piecsimto daļu sekundes. Tā radās ideja, ka tādējādi ir iespējams panākt ātru vārdu atpazīšanu tekstā un attīstīt lasīšanas ātrumu. Izrādījās, ka ātras lasīšanas noslēpums ne tik daudz meklējams ātrā vārdu atpazīšanā, kā acu efektīvā kustībā pa lappusi.
Vai viegli būt ģeniālam?
LANDO mācību centra vadītāja ir pārliecināta, ka cilvēki ar viduvējām spējām var attīstīt savas spējas līdz izcilām. Mūsu smadzenes ir slinkas, savas iespējas tās izmanto tikai par vienu desmito daļu. Taču, ja zinām, kā likt tām strādāt ar pilnu jaudu, tad rezultāti ir vienkārši satriecoši. “Burvestību un brīnumdarīšanas skolā” – bet tieši tā saucas programma bērniem – bērni sāk lasīt ar ātrumu – vairāk nekā 1000 vārdus minūtē (viņu vecumā norma ir 140 vārdi). Piektklasnieki iegaumē enciklopēdijas tekstus... “Brīnumdaru skolā” mainās ne vien domāšanas ātrums un atmiņas kvalitāte – mainās arī bērnu raksturs. Vakarējais nerimša pacietīgi risina uzdevumus, huligāns dabiski un nepiespiesti bārsta komplimentus jauniņajai brīnumdarei, lai gan vēl tikai vakar raustīja to aiz biželēm. Mainīties spēj arī pieaugušie. Jebkuram cilvēkam piemīt milzīgi intelekta resursi. Spontāni tie var atklāties ekstremālā situācijā: sieviete dabūjusi elektriskās strāvas triecienu – un kļuvusi par poligloti, sākusi rakstīt dzejas. Taču paaugstināt prāta darbības lietderības koeficientu ir iespējams arī parastos apstākļos. Tikai tad nu gan ir jāpiestrādā. Par velti daba neko nedod. Irinas Lando metodikas pamatojas uz spontānu uztveri. Tieši šī prasme ir raksturīga austrumu cīņas mākslu meistariem. Viņi “ieiet” rāmas klātbūtnes stāvoklī un demonstrē zibenīgu reakciju.
Ja jūs mācāties bez spriedzes un ar baudu, jūsu smadzenes strādā par veselu līmeni efektīvāk. Vēl kāda Irinas Lando skolas īpatnība – uzsvars tiek likts uz uztveres integritāti, nedalāmību. Daudzi māca apgūt atsevišķus tehniskus paņēmienus – atsevišķi nostiprina atmiņu, māca koncentrēties. Tas nav efektīvi. Jo kādam ērtāk ir fiksēt rakstu rindiņas jēgu lappuses centrā, kādam citam – pa diagonāli, bet vēl kāds “izrauj” saturu veseliem blokiem... Cilvēkam pašam ir jāatrod tieši viņam optimālā uztveres stratēģija. Un vēl ir svarīgi pārvarēt bailes un stereotipus, kas mums tiek uzspiesti kopš bērnības: “Man nav nekāda labā redzes atmiņa”, “Lasi lēnām, citādi nesapratīsi”, “Transportlīdzekļos un guļus lasīt ir kaitīgi”...
Bet patiesībā...
- Vai tad nav kaitīgi lasīt tekstu, kas uzrakstīts sīkā drukā? Tā taču tiek bojāta redze.
- Jūs laikam jokojat! Gluži otrādi – tas ir labs acu treniņs. Tikpat noderīgs, kā fizkultūra ķermeņa muskuļiem! Mēs savos kursos aicinām lasīt bez brillēm – un acis drīz vien paškoriģējas. Rezultātā cilvēki sāk labāk redzēt. Brilles – tie ir kruķi, pie kuriem ātri pierod. Mūsdienu cilvēkam vispār ir ārkārtīgi daudz dažādu kruķu un stutu. Tika pētīts, kādas ir smadzenes 27 gadus vecam zinātniekam, zinātņu kandidātam datortehnoloģiju jomā, un XIX gadsimtā dzīvojušas 67 gadus vecas sievietes smadzenes. Tad lūk, pēc neironu saišu daudzuma jaunais zinātnieks salīdzinājumā ar aizpagājušā gadsimta mājsaimnieci bija tīrais bēbis. Jo viņai visu vajadzēja paturēt prātā, kamēr mums ir ļoti daudz dažādu stutu – kalkulatori, datori, elektroniskās piezīmju grāmatiņas utt. Cilvēks pamazām nonāk atkarībā no instrumenta.
Kad cilvēks atklāj sava intelekta iespējas, pilnībā mainās viņa pašvērtējums. Tikai pie tā ir jāstrādā apzināti, ir nepieciešama spēcīga motivācija.
- Kā atmiņa ir saistīta ar ātrlasīšanu? Tas ir, kāpēc trenēt atmiņu, ja var ātri izlasīt?
- Lai ātri lasītu un pie tam saprastu izlasīto, ir nepieciešama trenēta atmiņa. Pastāstīšu jums par to, kā dzima mnemotehnika jeb iegaumēšanas māksla. Mnemotehnika – tas nozīmē paņēmienu kopumu, kas atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu, veidojot mākslīgas asociācijas.
No grieķu mitoloģijas ir zināms, ka grieķu dievam Zēvam un atmiņas dievietei Mnemozīnai bija deviņas meitas, kuras piedzima Olimpa pakājē – deviņas daiļas jaunavas ar tīrām sirdīm un brīnišķīgām balsīm. Viņas sauca par mūzām – dievietēm, mākslu un zinātņu aizgādnēm. Mūzas mita svētā kalna virsotnē, kas atradās svēto Hēlikonas kalnu nogāzēs. Smeļot ūdeni no Kastālas avota, mūzas dāvāja to izredzētajiem un tie, likuši pie lūpām šo dzīvinošo valgmi, kļuva par dzejniekiem, dziedoņiem, dejotājiem un aktieriem, mūziķiem un zinību vīriem. Katra no mūzām bija vienas vai vairāku mākslas un zinātņu aizbildne: Kaliopa – episkās dzejas un zinību, Klio – vēstures, Melpomēna – traģēdijas, Tālija – komēdijas, Terpsihora – dejas, Ērato – mīlas dzejas un mīmikas, Ēterija – liriskās poēzijas un mūzikas, Polimīnija – daiļrunības un himnu, Urānija – astronomijas.
- Stop! Vai tad jūs atceraties tās visas?
- Nu, protams! Kā gan var mācīt to, ko pats nezini? Vēl jo vairāk tāpēc, ka pie mums studenti 20 minūtēs iegaumē 18 Saturna pavadoņu nosaukumus. Tas ir pavisam viegli, ticiet man! Ja vien zina, kā to darīt!
V. Behtereva institūta zinātnieki ieskaņoja smadzeņu encefalogrammu. Kad apziņa nav harmonizēta (kā vidējam eiropietiem), smadzenes skan kā orķestris, kas uzskaņo instrumentus. Tīrā kakofonija, ir dzirdami tikai atsevišķi melodijas elementi. Bet miera stāvoklī smadzenes skan kā simfoniskais koncerts.
Mnemotehnika ir pazīstama jau kopš seniem laikiem, tai ir vismaz divi tūkstoši gadu. Tiek uzskatīts, ka terminu “mnemonika” ir ieviesis Sāmosas Pitagors VI gadsimtā pirms mūsu ēras. Pirmo sacerējumu par mnemoniku, kurš ir saglabājies, piedēvē Ciceronam. Mnemotehniku pētīja, izstrādāja un mācīja Džordano Bruno, par to interesējās Aristotelis un apmācīja šajā mākslā savu skolnieku Maķedonijas Aleksandru. Fenomenāla atmiņa, balstīta uz mnemotehniku, bija Jūlijam Cēzaram un Napoleonam Bonapartam (runāja, ka Napoleons visus savus karavīrus varējis nosaukt vārdā).
Pirmās ātrlasīšanas sistēmas tika radītas XX gadsimta sākumā. Pirmie ātrlasīšanas kursi parādījās Lielbritānijā. Starp citu, Karaliskajos gaisa kara spēkos.
Lando® – Ātras iegaumēšanas skola
Izglītības un zinātnes ministrijas licence nr. 3360800220
Ātrlasīšana, ātra iegaumēšana, valodu mācīšana, zīmēšana, oratora māksla, psiholoģija
Rīga, A. Čaka iela 83/85 (atsevišķa savrupmāja pagalmā)
tālr. +371 67273009; mob. tālr. +371 29433553; fakss +371 67273010
RAKSTĪT VĒSTULI
WWW.LANDO.LV
www.skolaplus.lv – raksti vecākiem
www.poni.lv – materiāli nodarbībām ar bērniem
www.oratorika.lv – Oratora mākslas akadēmija. Oratora mākslas kursi Rīgā.
Strādājam no 1999. gada. Mēs piedalījāmies 10 Eiropas projektos. Tikai pēdējā projekta ietvaros mācībās piedalījās 2652 cilvēki no Latvijas Republikas 21 rajona.
Grāmatu sērija "Viena klase - par vienu dienu"® - Ir izdotas 16 grāmatas.
Attēlā – mūsu ofiss Rīgā.
NOFORMĒT PIETEIKUMU
