Veļas pulveris ar nanodaļiņām, saulespuķu eļļa bez holesterīna, efektīvākais krēms uz glicerīna bāzes... Tie ir tikai nedaudzi apgalvojumi, ar kuru palīdzību muļķo tos, kas nespēj saprast reklāmas saukļu formulējumus. Bet nevajadzīgu preču pirkums par lielu naudu ir nieks salīdzinājumā ar tām sekām, kas rodas, kad cilvēks nepareizi uztver zāļu anotāciju, nesaprot dzīvībai svarīgas ierīces instrukciju, un izrādās bezpalīdzīgs, ieraugot negatīvu kādas valsts organizācijas lēmumu. Kādas vēl sekas rada pieaugušu Latvijas iedzīvotāju funkcionālais analfabētisms. Un Irina Lando, vadības sfēras zinātņu doktore, ātras iegaumēšanas un ātras lasīšanas licenzētā Mācību centra direktore mums pastāstīja, kā no tā tikt vaļā.

Dumjš un vēl dumjāks...

– Latvijā tāpat kā visā Eiropā ir laiks saukt “Palīgā!”, tāpēc ka tā ir nelaime, ka liela daļa valsts pieaugušo iedzīvotāju ir funkcionāli analfabēti! – apgalvo Irina Lando. Par funkcionālo analfabētismu ir runa, kad cilvēki pazīst burtus, var izlasīt garu tekstu, bet nespēj to pilnīgi saprast. Un neviens nesteidzas viņus glābt, viss notiek kā parunā “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās!”.

Mūsu sarunu biedre pastāstīja, ka pirmo reizi funkcionālā analfabētisma problēma tika atzīta Dānijā 90.-to gadu sākumā, bet 2012. gadā Oksfordā jau notika pirmā starptautiskā konference, veltīta pieaugušo funkcionālā analfabētisma jautājumiem. Zinātnieki konstatēja domāšanas, vispārināšanas iemaņu trūkumu iedzīvotājiem, neprasmi saprast sarežģītus tekstus, kas ir tik nepieciešama ikdienā pašu vienkāršāko uzdevumu risināšanai. Piemēram, noskaidrojās, ka aptuveni ceturtā daļa Lielbritānijas pieaugušo iedzīvotāju nevar saprast, kas uzrakstīts uz aptiekā nopirkto zāļu kastītes. Tādēļ valsts bija spiesta tērēt milzīgus līdzekļus medicīnai, lai glābtu veselību, bet reizēm arī dzīvību saviem nesaprātīgajiem iedzīvotājiem.

– Starp citu, Latvijā nav labāka situācija, – uzskata Irina. – Latvijas iedzīvotāji, gan latvieši, gan arī krievi bieži neizlasa zāļu lietošanas instrukciju līdz galam vai uztver to nepareizi. Piemēram, medikaments domāts ārīgai lietošanai, bet cilvēki nelasa šo informāciju, tāpēc ka instrukcijā “daudz burtu” un iedzer to! Un ASV bija gadījumi, kad cilvēki iedzēra trauku mazgājamo līdzekli “Fairy”, jo uzskatīja, ka tas ir novājēšanas preparāts. Kāpēc? Tāpēc ka uz “ Fairy” iepakojuma bija uzrakstīts “sašķeļ taukus”! Viss, tas izrādījās pietiekams iemesls, lai izdzertu trauku mazgāšanas līdzekli. Un tas nemaz nav joks!

Bet atgriezīsimies Lielbritānijā. Funkcionālā analfabētisma problēmai pievērsa uzmanību valdības līmenī, tur nolēma izveidot kaut ko līdzīgu speciālai bibliotēkai iedzīvotājiem, kur cilvēki varētu ņemt dažādas nopietnas grāmatas, lasīt tās, un pēc tam tās analizēt, dalīties ar savu viedokli. Tam visam valsts piešķīra finansējumu, tāpēc ka pie viņiem, tāpat kā pie mums, ir izaugusi vesela cilvēku paaudze, kam lasīšana ir kļuvusi par grūtu darbu.

Par ko smejieties? Par sevi smejieties!

– Diemžēl, pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši par tiem pašiem “dumjajiem amerikāņiem”, par kuriem viņi kādreiz jautri smējās kopā ar satīriķi Zadornovu, un atkārtoja viņa frāzi: “Nu, duumji!” – nopūšas mūsu sarunu biedre. – Piemēram, viena mana audzēkņa mamma ir veģetāriete, tāpēc savu dēlu viņa audzina saskaņā ar veģetārisma principiem. Tās ir viņas tiesības! Tikai, lūk, viņas izteiciens, ka veģetārieši var saņemt tās pašas olbaltumvielas, ko saņem gaļas ēdāji, ir vienkārši smieklīgs. Viņa sludina veģetārismu (Mamma, pati vegāne, neēd nedz gaļu, nedz pienu, nedz olas, un nedod šos produktus bērnam-pirmklasniekam), un viņa pat nepapūlējās uzzināt, ka no gaļas un piena produktiem iegūtās olbaltumvielas atšķiras no riekstos esošajām olbaltumvielām. Un, atbilstoši, dažādā veidā iedarbojas uz organismu. Būtībā, pati mamma ir izaugusi, viņas organisms ir izveidojies, bet bērna organisms vēl tikai veidojas. Augu un dzīvnieku valsts olbaltumvielas atšķiras. Organismam un galvas smadzenēm nepieciešams būvmateriāls. Katrā gadījumā, – piemetina Irina, – es pati neēdu gaļu, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka mani bērni to nesaņems, kamēr organismam un galvas smadzenēm vajadzīgs būvmateriāls.

Vai cits piemērs. Es dzirdēju, kā rīdziniece slavēja dārgu suņu barību, sakot, ka tā ir ļoti garšīga, jo satur truša gaļu. Dāma iesaucās, ka mīl suni tik ļoti, ka viņai nav žēl nekādas naudas tā garšīgai barībai. Bet, ja dāma uzdotu sev uzdevumu padomāt, izlasīt un izanalizēt informāciju par savu mīļo sunīti, tad uzzinātu, ka suņiem, atšķirībā no cilvēkiem, ir tikai 11 garšas receptori, un tie neatšķir ēdienu pēc garšas. Viņiem galvenā ir barības smarža. Profesionāla barība vienalga ir dārga, bet būtisks ir sastāvs, nevis garša. Dzīvnieki izvēlas ēdienu nevis pēc garšas, bet pēc smaržas.

...Diemžēl, līdzīgi piemēri nebūt nav vienīgie. Funkcionālā analfabētisma gadījumā ir grūti saprast, ar ko krējums atšķiras no krējuma izstrādājuma, ar ko dabīgā sula atšķiras no sulas koncentrāta un kāpēc jāsmejas par nanotehnoloģijām dezodorantā, nevis jāpērk šo produktu. Cilvēki negrib sevi apgrūtināt un padomāt par daudzu reklāmas saukļu apgalvojumiem. Tāpēc dāmas ir gatavas maksāt lielu naudu par somiņu no ekoādas, pat nenojaušot, ka tās sastāvā vispār nav ādas. Latvijas iedzīvotāji tic, ka viņiem paveicās, un viņi varēja nopirkt puskilogramu kvalitatīvu un lētu cīsiņu, bet negrib pat parēķināt un saprast, vai tiešām šie cīsiņi ir tik labi, ja tie maksā divas reizes lētāk nekā 500 gramu gaļas gabals. Tādus cilvēkus ir vieglāk par vieglu piemānīt, jo viņi ir atradinājušies domāt un analizēt.

Dāmām-funkcionālām analfabētiķēm saka, ka sejas krēms likvidē grumbas, jo tajā ir zelta daļiņas, un viņas tam tic. Un tikai nedaudzām sievietēm ienāk prātā izlasīt krēma sastāvu un pārliecināties, ka tajā patiešām ir zelta daļiņas, nevis, teiksim, zeltaina krāsviela vai vienkāršs glicerīns. Vēl jautājums, kā zelts iesūcas ādā... Un vēl jo vairāk, tikai nedaudzi apgrūtina sevi ar informācijas meklēšanu, un, galvenais, izlasīšanu, kā konkrēti zelta daļiņas var palīdzēt ādai.

– Pats dīvainākais, pat uz biznesa treniņu atnāk cilvēki, kam ir funkcionālais analfabētisms, – saka Irina Lando. – Ir treniņi, kas pilnībā pamatojas uz noteiktas mācību grāmatas informāciju. Un treniņa klausītājiem ir izvēle: nopirkt grāmatu par 20 eiro un uzmanīgi izlasīt pietiekami sarežģītu un specifisku tekstu, vai pateikt sev: “Ak, tur viss ir tik sarežģīti!” un doties uz treniņu, kur pasniedzējs saviem vārdiem atstāstīs šo pašu mācību grāmatu, ko atlika malā sarežģītā un garā teksta dēļ.

Lai būtu pamatojums, es pieminēšu, ka funkcionālais analfabētisms piemīt pat biznesmeņiem, turklāt, nevis amerikāņu, bet mūsu, Latvijas. Reāls dzīves gadījums: kādi biznesmeņi dalīja biznesu, un vienam jaunam biznesmenim piedāvāja vienu sesto daļu biznesa. Bet viņam likās, ka tas ir maz, tāpēc viņš nolēma pieprasīt lielāku daļu. Tikai, lūk, kļūdījās daļskaitļos (pareizāk sakot, tos vispār nezināja), tāpēc paziņoja, ka viņam vajadzīga biznesa viena septītā daļa, un nekādā ziņā ne mazāk. Viņa muļķību uzreiz izmantoja, un līgums tika parakstīts!

Uzmanību: daudz burtu!

Pēc mūsu sarunu biedres domām, funkcionālo analfabētu cilvēku paaudze parādījās nultajos gados. Padomju laikā funkcionālais analfabētisms bija daudz mazāk izteikts kaut vai tāpēc, ka cilvēki lasīja garus tekstus. Lūk, tagad žurnālisti iet lasītāju pavadā un mēģina raksta tekstu sadalīt mazos gabaliņos, lai lasītājiem būtu vieglāk uztvert informāciju. Bet 50 gadus atpakaļ garš raksts bija norma, un, ja cilvēks gribēja iegūt informāciju, tad viņš lasīja tādu rakstu, analizēja to un izdarīja vajadzīgos secinājumus!

– Un tagad ir plaši izplatīta tumsonība. Cilvēki ir pārstājuši gan lasīt, gan domāt! Turklāt, žurnāli ir sākuši drukāt galēji vienkāršotu informāciju, tirgū jau parādījās grāmatas ar izcilu daiļdarbu atstāstiem, tas pats “Karš un miers” saīsinātā veidā. Lai gan tie vēl ir ziediņi. Cilvēki tagad šķirsta pat ne tikai lielās krievu literatūras atstāstu, bet Doncovas grāmatas! Turklāt viņi ir pārliecināti, ka LASA, DOMĀ un PRĀTO! Un, ja norāda uz viņu maldīšanos, tad dzird sekojošo: “Sevi ir jāsaudzē un jādara tikai to, no kā nesāp galva un gūsti baudu”. Mūsu tautiešiem galvenais ir nesaspringt. Un tāda domāšana ir visīstākā nelaime!

Kādas tur lekcijas, kādas biznesa mācību grāmatas un instrukcijas! Minēsim vienkāršāku piemēru.

Tagad daudzi ir pārliecināti, ka viņi varēs iemācīties no videorullīšiem. Piemēram, meitenes dod priekšroku internetā skatīties videorullīšus, kā uzklāt dekoratīvo kosmētiku. Protams, labāk ir vienu reizi redzēt nekā simts reizes dzirdēt! Bet atcerēsimies, ka rullīšu uzdevums – pārdot preci, nevis iemācīt. Tur nekad netiks dota visa vajadzīgā informācija: kādā leņķī ir jātur otu, kāda ota tieši ir vajadzīga, vai jāklāj pamatu utt.

Gribu teikt, ka interneta ēra ir novedusi cilvēkus pie sadrumstalotas domāšanas, to vēl sauc par klipveida domāšanu. Pie klipveida domāšanas cilvēki pazīst burtus, atpazīst vārdus instrukcijās, bet nesaprot, kas tur rakstīts...

Protams, tagad mēs runājam tikai par pieaugušiem cilvēkiem, bet es gribētu pieminēt arī bērnus. Ja līdz 12 gadiem bērnam neiemāca saprast, ko viņš lasa, viņš papildina funkcionālo analfabētu un neefektīvo iedzīvotāju daļu. Diemžēl, Latvijā neveic pētījumus, cik bērniem un pieaugušiem mūsu valstī ir funkcionālā analfabētisma “diagnoze”. Bet žēl, jo tas rada briesmas valsts attīstībai.

Informācijas ir daudz – zināšanu maz!

Daudzi jauc zināšanas un informāciju, bet 2009. gadā profesors Koates, analizējot pēdējās starptautiskās konferences rezultātus Ņujorkā, aktualizēja jautājumu par informācijas pārslodzi, kas apgrūtina nervu sistēmu. Pēc viņa vārdiem, lai informācija kļūtu par zināšanām, nepieciešams, lai galvas smadzenes to varētu pārstrādāt, izfiltrēt un apgūt (kā melnās kastes sistēma kibernētikā). Un šeit mēs atduramies pret galvas smadzeņu caurlaides spēju. Attīsti galvas smadzenes – šīs spējas palielinās, neattīsti – tās zūd.

– To, ka cilvēki ir pārslogoti ar informāciju un no tā ļoti nogurst, es dzirdu sen, – saka Irina Lando. – cilvēki sūdzas, ka viņiem vajag tik daudz iegaumēt un paturēt prātā, ka no tā kļūst slikti. Kā piemēru viņi min nepieciešamību pierakstīties pie ārsta, izvēlēties vajadzīgo elektroenerģijas tarifu, samaksāt visus rēķinus, atcerēties par skolas sapulci utt. Lūk, visas šis nepieciešamās lietas ir informācijas pārslodze, nevis zināšanas. Precīzi tāda pati informācijas pārslodze ir paziņojumi sociālajos tīklos, kad nespeciālisti uzspiež savu viedokli, uzdodot to par galīgās instances patiesību.

...Pavisam cita lieta ir zināšanas. Lasīšana jūsu specialitātē ir zināšanas. Lasīšana, kas paplašina jūsu redzesloku, arī ir zināšanas. Lasīšana, pēc kuras jūs neuzzināt neko jaunu, izņemot, kāpēc izšķīrās divi Holivudas aktieri – tā ir informācija. Tāda informācija apgrūtina nervu sistēmu, noved pie funkcionālā analfabētisma, kad cilvēks norobežojas no zināšanām. Jūs tam tērējat daudz psihiskās enerģijas, jūtat līdzi, izjūtat emociju uzplaiksnījums, bet pēc tam jūtaties pilnībā iztukšots. Emocionālais uzplaiksnījums ir atņēmis spēkus, bet nav devis rezultātu – nav sasniegumu darbā, ģimenē ir sajukums, toties nekam nav emocionālo spēku.

Kad cilvēki jauc jēdzienus “zināšanas” un “informācija”, tas var radīt milzīgas sekas. Mūsu sarunu biedre minēja piemēru ar sociālā dienesta klientu. Pieņemsim, cilvēks pretendē uz kādu palīdzību, un sociālā dienesta darbinieks viņam iedod papīru ar atteikumu. Kā likums, tamlīdzīgos papīros ir atteikuma pamatojums un ir minētas likuma normas. Kas traucē cilvēkam izlasīt šo papīru un saprast, cik lielā mērā tiesisks ir atteikums, kā arī noskaidrot, ko viņš var darīt, lai tomēr saņemtu vēlamo palīdzību?

– Tomēr tikai viens no desmit ies pa šo ceļu, – uzskata Irina Lando. – Pārējie atteiksies no dokumenta lasīšanas, redz, viņi tajā vienalga neko nesapratīšot, tikai pārslogos galvas smadzenes ar nevajadzīgu informāciju. Un tūlīt pat ies sēdēt internetā lasīt jaunumus, kas nemaz neattiecas uz viņu dzīvi...

Kurš vainīgs?

Černiševskis savā slavenajā romānā uzdeva jautājumus “Kurš vainīgs” un “Ko darīt?”. Mūsu sarunu biedre uzskata, pie funkcionālā analfabētisma ir vainojami tie, kam tas ir izdevīgi: konkrēti, “tautas kalpi”, kurus ievēlē vēlētāji, kas neprot domāt, dažādu preču ražotāji un reklāmas saukļu veidotāji, utt. u.tml.

– Ne mazāku ļaunumu rada tie, kas apgalvo: ar funkcionālo analfabētismu nav vērts cīnīties, bet tie, kas ir funkcionālie analfabēti, ir vienkārši “indigo cilvēki”. Un pieauguši cilvēki, kas mūžīgi neko nesaprot, tic, ka viņi ir Citi. Turklāt neuzstāda mērķi uzzināt , ko tomēr nozīmē termins “indigo”! – rūgti pasmaida Irina Lando. – Arī valsts pārstāvji nekādā veidā necīnās ar problēmu, vēl vairāk, viņi deklamē, ka jaunā paaudze nebūt nav dumjāka par iepriekšējo, viņi “vienkārši ir pārgājuši uz nākošo uztveres un attiecību līmeni”. Viņi, redz, “nav tādi kā viņu tēvi un vectēvi”, un mums viņus vienkārši nesaprast. Un taisnība: lūk, cik veikli viņi darbojas ar datoriem, telefoniem, aifoniem, turklāt to dara visi jaunieši – pat funkcionālie analfabēti. Galvas smadzenes attīstās tikai tajā gadījumā, ja tās noslogo ar darbu, tāpat kā attīstās jebkurš muskulis ķermenī. Informācijas meklēšana sociālajos tīklos, tērzēšana tviterī un īsziņu rakstīšana nav nopietns galvas smadzeņu darbs. Un tie, kas mēģina to noliegt, ir vainojami pie pašu un citu funkcionālā analfabētisma.

Ko darīt?

Tagad parunāsim par to, “ko darīt?”. Mūsu sarunu biedre uzskata, ka eksistē daudz paņēmienu, lai samazinātu funkcionālā analfabētisma līmeni. Daudzās valstīs ir gan valsts, gan privātas pieaugušo lasītprasmes līmeņa paaugstināšanas programmas: dažādi nepārtrauktas izglītošanās un attīstības kursi, kvalifikācijas paaugstināšanas kursi utt.

– Bet, ja šādu kursu apmeklēšanai nav nedz laika, nedz materiālo resursu, tad var darboties patstāvīgi. Šim nolūkam jāsaprot, kur šodien ir visaktuālākie robi jūsu zināšanās un jāaizpilda tos. Tas var būt jebkas. Piemēram jūs nolēmāt nopirkt labu barojošu krēmu. Neslinkojiet, uzziniet, kādiem aktīviem ingredientiem jābūt barojošā krēmā, kādi no tiem vajadzīgi tieši jūsu ādai, kādu marku krēmos ir šie ingredienti un kādās dozās. Vēl labāks variants – izlasīt kaut ko specializētu jūsu profesijā. Varu piedāvāt galvas smadzeņu attīstīšanas trešo metodi. Ja jums ir atnācis pārāk liels komunālo pakalpojumu rēķins, tad pamēģiniet uzzināt, kas un cik maksā, kādi ir tarifi, ierobežojumi utt. Tādejādi jūs nošausiet divus zaķus: gan zināšanas papildināsiet, gan organizēsiet treniņu galvas smadzenēm.

Bet pats galvenais, pēc Irinas Lando domām, ir prasme kritiski domāt, neticēt visam, ko mums saka.

– Esiet īpaši modri, kad jums saka sekojošas frāzes “Tā vēsturiski ir izveidojies....”, “tā sanāca...”, “Tā vienmēr bija...”. Iespējams, ka jūs grib apmuļķot, jo saprot: jūs neko nepārbaudīsiet, jūs neiedziļināsieties, nelasīsiet nepieciešamo informāciju un neiegūsiet jaunas zināšanas. Lai tas nenotiktu, pasīvo eksistences formu nomainiet ar aktīvo. Un pirmais solis sajā virzienā – funkcionālā analfabētisma likvidēšana!

Iepazīsti sevi!

1) Funkcionāli analfabēti pilsoņi, izvairās no sarežģītiem uzdevumiem, jau iepriekš ir pārliecināti par neizdošanos, viņiem nav motivācijas ķerties pie grūtākiem uzdevumiem, viņi atkārto vienas un tās pašas sistēmiskās kļūdas.
2) Tādi cilvēki bieži mēģina izlocīties no jebkuriem intelektuāliem uzdevumiem, te aizbildinoties ar iesnām, te aizņemtību, te nogurumu.
3) Godīgi atzīstas, ka nemīl lasīt. Paraksta līgumus, tos nelasot.
4) Lūdz citiem cilvēkiem paskaidrot viņiem teksta jēgu vai uzdevuma algoritms.
5) Lasīšanas laikā strauji rodas psihosomatiskas problēma: var sākt sāpēt acis, galva, uzreiz rodas vēlme nodarboties ar kaut ko svarīgāku.
6) Mūsu funkcionālie analfabēti lasīšanas laikā bieži artikulē ar lūpām un pat izrunā izlasīto.
7) Izjūt grūtības, pildot jebkuras instrukcijas: no šeipinga vingrinājumiem līdz amata instrukcijām.
8) Neprasme veidot un uzdot jautājumus par izlasīto materiālu. Nevar pilnvērtīgi piedalīties diskusijās.
9) Ir ļoti ievērojama starpība starp saprasto pēc dzirdes un lasīšanas saprasto.
10) Uz savu nesaprašanas radīto problēmu reaģē ar ieaudzinātu bezpalīdzību vai ar uzbraucieniem apkārtējiem, jo nesaprot līdz galam, kuram ir taisnība, un kurš ir vainīgais.