Sabiedrībā visbiežāk apspriež izglītības līmeņa problēmu Latvijā un to, kas gaida mūsu bērnus nākotnē. Disciplīna krīt, lasītprasme arī, bērni netiek galā ar pašiem elementārākajiem uzdevumiem, un vecāki pēc darba ir spiesti kopā ar saviem bērniem gatavot stundas un no jauna analizēt stundā mācīto mācību materiālu.
Zinātņu doktore, skolas Lando īpašniece Irina Lando dalījās ar saviem novērojumiem un domām izglītības sakarā pie mums un ārzemēs, ka arī pastāstīja par tēmām, kas jūnijā tika apspriestas ANO starptautiskā konferencē “Fokusā – izglītība”.

Vai skola ir vajadzīga un kam?

Tagad akcentē jautājumu par to, cik lielā mērā skola ir novecojusi un kādus jauninājumus ieviest, lai to atdzīvinātu. Es varu pateikt, ka visu skolas programmu var apgūt 3,5 gados. Un ko darīt ar bērniem tālāk? Ar ko viņus nodarbināt?

Pirmie satraucās amerikāņi – viņi pēkšņi saprata, ka uz kopējā fona viņu izglītība nav tik lieliska kā likās. Nākošie bija vācieši. Regulāri parādījās zinātniski pētījumi izglītības sfērā, kuru rezultāti redzami dinamikā. Man aktuālas bija lasīšanas iemaņas un izlasītā apgūšana, tāpēc ka tagad visa pasaule runā par funkcionālo analfabētismu. Tā ir briesmīga lieta. Jaunie cilvēki nevar saviem vārdiem atstāstīt elementārus tekstus. Kļuvis moderni runāt, kāpēc vajadzīgs tas vai cits mācību priekšmets, ja tas nenoderēs dzīvē. Un, teiksim, tā pati matemātika ir vajadzīga, lai attīstītu smadzenes un prastu izveidot secīgus algoritmus. Mēs ļoti labi redzam, ka cilvēki, kam tā nebija vajadzīga, pilnībā nesaprot savas rīcības sekas. Tas ir, šodien nedomājot ņemu kredītu, tāpēc ka visi tā dara. Ja tev būtu laba matemātika, tu tādejādi nerīkotos. Tas nenozīmē, ka jāiet uz fizikas-matemātikas fakultāti, pat skolas programma māca, ka jāaprēķina vairākus soļus uz priekšu. Nu, šahs vēl attīstīta šo iemaņu. Neaiztiksim ķīmiju, tagad to vispār neviens nezina. Un konferencē tieši runāja par to, kā izglītošanu var padarīt interesantāku, parādīja dažādus virzienus.

Un vispār, 12 gadi izglītošanas vajadzīgi tikai valstij, lai nemaksātu bezdarbnieka pabalstu. Pie mums droši var izmest divas klases. Pajautājiet jebkuram skolotājam. Var izmest desmito klasi – to sauc par savdabīgu “atpūtu’ pēc devītās. Un 12. klase, kurā vienkārši notiek trula gatavošanās eksāmeniem. Šie divi gadi nav vajadzīgi. Un valstij ir izdevīgi, lai vecāki paši uztur savus bērnus. Un turpmāk, domāju, šis laiks palielināsies.