Mājās un skolā… Ko es nekā nevarēju saprast, kāpēc man mājās tik aizraujoši skaidro mācību vielu, bet nez kāpēc skolā mācīties nemaz nav interesanti. Manā ģimenē pieaugušajiem nekad nebija slinkums nodarboties ar mani vai manu māsu, bet ģimenes sastāvs bija diezgan savdabīgs: mamma – pazīstama ķīmiķe, tētis līdztekus pamatprofesijai bija kaislīgs KVN spēlētājs, viens vectēvs bija rakstnieks, otrs – matemātiķis. Viņš man stāstīja par šo zinātni aizraujošas pasakas veidā, tāpēc es 5-6 gados to jau zināju piektās klases līmenī.

Iztēlojieties stundu parastā skolā: bezgalīgi uzdevumi, kontroldarbi, skolotāju prasības... Garlaicīgu un neinteresanti. Iespējams tāpēc bērnu attieksmi pret mācībām mēs gribētu labāku. Tomēr to var mainīt!
Par to, kā burvji kļūst par teicamniekiem - ātrlasīšana (ātrā lasīšana), ātrā iegaumēšana.

Apvienojam priekus un derīgumu!
“Urā, brīvdienas,” priecājas mūsu bērni. “Veselus trīs mēnešus var neko nedarīt!” “Jā-jā, tikai pastaigāties, sēdēt pie datora, skatīties televizoru un pakāpeniski aizmirst visu, ko tev mācīja deviņus mēnešus,” nopūšoties domājam mēs. “Pēc tam septembrī vajadzēs atgriezties skolā un mokoši mēģināt atcerēties, kas tur bija, un ieiet ritmā, un likt smadzenēm darboties. Sarežģīti, nepatīkami, pretīgi... Vispār, no vienas puses, atpūsties vajag, no otras – nedrīkst vasaras laikā aizmirst visu iemācīto. Ko darīt?”