«Mans Andrejs bija tik brīnišķīgs bērns! – padalījās ar mani viena mamma. – Dzejoļus iegaumēja pēc pirmās izlasīšanas! Trīs gadu vecumā pats ar klucīšu palīdzību iemācījās visus burtus. Zināja visas krāsas. Dzejoļus varēja skaitīt veselu stundu bez apstājas. Visi paziņas brīnījās. Pasakas viņš interesanti „lasīja”. Vienu reizi viņam izlasi, bet viņš pusi jau ir iegaumējis. Bet kad otro reizi izlasi – jau zina no galvas. Ja es mēģināju kaut kur kaut ko saīsināt, viņš uzreiz mani laboja: „Nē, tur tā nebija!”, un stāstīja man pēc atmiņas, it kā grāmatu lasīja. Es pat brīnījos, kam viņam vispār vajag, lai es lasu, ja jau viņš visas pasakas var izstāstīt no galvas, tikai uz zīmējumiem skatoties!

Ātrlasīšana (ātrā lasīšana), ātrā iegaumēšana
Par tādu var kļūt ikkatrs. Tikai ir simtkārt ātrāk jāprot lasīt un apgūt zināšanas. Nekā neiespējama tur nav – tā apgalvo ātrlasīšanas un ātrās iegaumēšanas speciāliste Irina Lando.

Kā jau jūs uzminējāt, šodien parunāsim par tādu cilvēka psihes īpašību, kā uzmanība. Kādēļ īpašība, nevis atsevišķs psihisks process? Tādēļ, ka nevar būt vienkārši uzmanīgs. Uzmanīgs var būt tikai gadījumā, ja tiek veiktas kaut kādas darbības.
Par skolnieku neuzmanību, īpaši jaunākajās klasēs, mūždien žēlojas skolotāji. Tieši sūdzības par uzmanības un uzcītības trūkumu sastāda 90% no visām vecāku un skolotāju sūdzībām. Bet skolas psihologi lauvas tiesu sava laika velta problēmu, kas ir saistītas ar uzmanības traucējumiem, risināšanai